Kas ir ražošana un kas ietekmē tās iespējas?

Kaut gan mūsdienās visās attīstītajās valstīs lielāko daļu tautsaimniecības veido tieši pakalpojumu sektors, vairums ekonomistu piekrīt uzskatam, ka visa pamatā vienmēr ir bijusi un būs ražošana. Tieši ražošanas sektors ir tas, kurš rada reālas preces, veido lielāko daļu no ārējās tirdzniecības un rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Ja nebūtu ražošanas, arī pakalpojumu sektora nebūtu, vai arī tas tiktu apgrūtināts, tāpēc daudz svarīgāk ir attīstīt tieši ražošanu, bet nereti tas netiek darīts, jo uzsākt ražošanu un iekļauties tirgū ir daudz sarežģītāk, nekā iekļauties pakalpojumu sektorā. Izpētīsim sīkāk, kas īsti ir ražošana un kas ietekmē ražošanas iespējas?

Pēc definīcijas, ražošana ir saimnieciska darbība, ar kuras palīdzību tiek investēti materiālie un nemateriālie resursi, ar mērķi iegūt materiālos un nemateriālos labumus, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību nekā investētajiem resursiem. Vienkāršāk sakot, ražošanas mērķis ir no izejvielām un citiem resursiem radīt kaut ko vērtīgāku. Pēc definīcijas un skaidrojuma, varētu secināt, ka ražošana pēc savas būtības ir vienkārša un ražošanu attīstīt nav grūti. Ja vien ir pieejami vajadzīgie resursi, no tiem var tikt uzsākta ražošana, taču tā gluži nav. Visa pamatā ir jābūt konkurētspējīgai idejai un tikai pēc tam ir jāmeklē resursi.

Sākumā ir jābūt ražošanas motivācijai. Tas ir faktoru kopums, kas apliecina ražošanas nepieciešamību un iespējas izvirzīt sākotnēji uzstādītos mērķus. Tātad, pirms ražošanas uzsākšanas ir jāveic tirgus izpēte. Idejas autoram ir jāpārliecinās par to, ka viņa saražotais produkts tiks patērēts, citādi ražotājs cietīs zaudējumus, jo būs nevajadzīgi izlietojis resursus. Visu sarežģī arī fakts, ka ražošanas sektorā pastāv arī sīva konkurence. Tātad, ir iespējams ražot arī ļoti populārus produktus, pēc kuriem pieprasījums būs vienmēr, taču tad, nāksies konkurēt ar daudziem citiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka iekļauties tirgū būs grūti gan ražojot labi zināmus produktus, gan arī ko pilnīgi jaunu (ja vien tas nav tiešām unikāls produkts, ko visi ļoti vēlas). Veicot tirgus izpēti ir jāmēģina pierādīt savas idejas ienesīgums ne vien ar teorētiskiem faktiem, bet arī teorijā balstītiem reāliem aprēķiniem.

Nākamās problēmas, uzsākot ražošanu, rodas ar resursu piesaisti. Pat tad, ja resursu iegāde un finanšu resursi, nav problēma, ir jāprot atrast un piesaistīt dabas resursus, citus kapitāla resursus un nemateriālos resursus. Ar materiālo resursu ieguvi parasti iet vieglāk, taču ne vienmēr izdodas piesaistīt cilvēkresursus, jo īpaši tad, ja izvēlēta kāda specifiska ražošanas nozare, kur vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks. Darbaspēku, protams, ir iespējams piesaistīt ar konkurētspējīgu atalgojumu, tomēr tas atkal sadārdzina produkta ražošanas izmaksas.

Kopumā, lai uzsāktu ražošanu ir jābūt pieciem ražošanas faktoriem – zemai, darbam, kapitālam, uzņēmējspējām un informācijai. Nodrošināt šos piecus faktorus nebūt nav viegli, līdz ar to, ražošanas uzsākšana nav īpaši kārdinoša. Tas prasa ļoti daudz pūļu un, kā jau tika minēts, konkurences un grūtās tirgus un patērētāju vajadzību paredzamības dēļ, ražošana var nenest vēlamos augļus. Par spīti tam, ir daudz ražošanas uzņēmumu, kuriem ir izdevies izsisties un kuru ražotie produkti ienes tūkstošiem un pat miljoniem eiro lielu peļņu saviem īpašniekiem.