Vai kokapstrādes ražošanas nozarē vēl ir brīvas nišas?

Vairāk nekā 50% Latvijas teritorijas klāj meži, tāpēc mežu nozare un kokrūpniecība vienmēr ir bijušas vienas no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Pēc ekonomiskās krīzes, kas spēcīgi ietekmēja šo nozari, attīstības un izaugsmes tempi ir bijuši ļoti strauji. Esošās ražotnes papilināja ražošanas jaudas un produkcijas daudzveidību, kā arī tirgū ienāca arvien jauni spēlētāji. 2016. gadā nozarē darbojās jau ap 1 500 kokapstrādes uzņēmumi, kas nodarbināja vairāk kā 33 000 dažāda līmeņa darbiniekus. Eksporta pieprasījums pēc dažāda veida kokmateriāliem, kā arī koksnes produktiem, kas gatavoti patēriņam, konstanti pieaug. Nozare kopumā attīstās, bet vai tajā vēl ir vietas jauniem spēlētājiem un vai tajā ir brīvas nišas?

Kaut arī nozare kopumā attīstās, pieprasījums pēc atsevišķu ražotāju produkcijas ir ļoti nevienmērīgs, bez tam, eksporta pieprasījums (minicreditos rapidos) aug lēnāk nekā ražotāju skaita pieaugums. Pārsvarā lielie ražotāji aizņem visu eksporta tirgu, kā arī pēc to produkcijas ir lielāks pieprasījums vietējā tirgū. Ja nozarē ienāk vēl kāds mazs spēlētājs, tas nereti ātri vien tik izstumts. Ja jaunais ražotājs nespēj piedāvāt kaut ko oriģinālu un nebijušu, tas nevar konkurēt ar lielajiem kokapstrādes uzņēmumiem, kam ir vairāku gadu darba pieredze un citas konkurences priekšrocības. Tas nozīmē, ka jaunas vietas šajā nozarē ir tikai tiem, kas vara atrast brīvas nišas, ražojot unikālus produktus, kādus nepiedāvā neviens cits, vismaz konkrētajā reģionā.

Ja runājam par brīvajām nišām Latvijā, tad jāskatās uz kokapstrādi ar augstu pievienoto vērtību. Pašlaik visa kokapstrādes nozare ir sadalīta trīs sektoros. Aptuveni 33% no nozares aizņem mežsaimniecība, 60% kokapstrāde, koka pārstrāde un papīra ražošana, bet tikai aptuveni 6% aizņem mēbeļu ražošana. Tātad, tieši mēbeļu ražošana ir visperspektīvākā apakš nozare. Jāsaka gan, ka tā ir arī viskomplicētākā un tai ir vajadzīgi vislielākie ieguldījumi, tomēr šeit ir iespējams atrast vietu, kur augt un darboties.

Tā kā kopumā Eiropā un visā pasaulē mēbeļu ražošana ir visai attīstīta, uz eksporta tirgiem cerēt ir grūti, ja vien netiek atrasta īpaša ražošanas pieeja vai cita konkurences priekšrocība. Viena no garantētajām priekšrocībām jau ir kvalitāte, jo Latvijas koksne ir ļoti kvalitatīva un tās labās īpašības tiek augstu vērtētas visā pasaulē, taču jāprot arī no šīs koksnes saražot kaut ko īpašu. Vien no piemēriem, ir darbošanās eko produktu segmentā vai dizaina preču segmentā. Tad nav nepieciešams uzreiz nodrošināt lielus ražošanas apjomus, tā vietā, ir iespējams izcelties ar kvalitāti un estētiskajām vērtībām, kas mūsdienās tiek augstu vērtētas.

Kopumā jāsaka, ka kokapstrādes nozare pašlaik ir visai aizpildīta. Ražotāju netrūkst un, par spīti pieprasījuma pieaugumam, visiem ražotājiem savu produkciju realizēt neizdodas. Tas gan nenozīmē, ka brīvu nišu un vietu nozarē vairs nav. Tās ir, tikai jāprot virzīt savu produktu tirgū un jāpiedāvā kaut kas oriģināls, lai ražotne sēju izcelties uz pārējo uzņēmumu fona.

Šī mājas lapa piedāvā šo rakstu izvērstākā versijā.